Un Farids iestādīja akmeni…

Ar 26 gadus veco Faridu es satiekos tā, ka daždien cilvēki, kuriem neapjaustā veidā lemts nostāties uz vienas paralēles. Vakarā, kad virs kalniem karājas karstumā piekususi, mazliet apsūbējusi septembra saule, viņš man palīdz veikt rituālu ar dūres lieluma pelnu pelēku akmeni, kuru Afganistānas zemē lūdzis iestādīt tēlnieks Ojārs Feldbergs. Continue reading

Advertisements
Posted in Uncategorized | Leave a comment

Lampedūza – pasaules staigāšanas krustceles

http://www.videsfakti.lv/vides-fakti

Posted in Uncategorized | Leave a comment

Balso Amerikas latvieši

http://ltvzinas.lv/?n=video&id=4836

Posted in Uncategorized | Leave a comment

Vīru skata no cepures

 

 Varšavā līst. No rīta līdz vakaram. Laiks ir viena no tām nepateicīgajām lietām dzīvē, ko īsti nav cilvēka spēkos mainīt. Polijā esam grupa Briseles žurnālistu, lai pāris dienās saprastu, kas aiz ādas poļu politiķiem, kam nākamos sešus mēnešus jāvada prezidentūra Eiropas Savienībā. Continue reading

Posted in Uncategorized | 1 Comment

Kāpēc Briselē nejūsmo par bin Ladena nāvi?

 Kad ASV pasludināja Osamas bin Ladena nāvi, Eiropa vēl gulēja. Pamodusies un sapratusi, kas noticis, Eiropa atskārta, ka ir par vēlu mainīt rīta avīžu pirmās lappuses, un sāka apsvērt, ko ar šo visu iesākt.

Šķirstot nakts laikā novecojušo presi un malkojot melnu rīta espresso, klausos itāliešu kolēģa Marko stāstā par to, kādēļ viņam viss notikušais ap bin Ladena nāvi un līksme pie Baltā nama Vašingtonā šķiet, maigi sakot, nepieņemama. Marko ir viens no pieredzējušākajiem Briseles korespondentiem, un reizēm ir grūti saprast, kad viņš velk uz zoba, kad runā nopietni. Taču Marko ir pirmais, kurš pēc pusstundas Eiropas Komisijas preses zālē vaicā, vai Kadāfi dēla uzspridzināšana nedēļas nogalē un tagad Osama bin Ladena nošaušana ir „piemērs, ko Rietumi rāda pasaulei?”.

Continue reading

Posted in Uncategorized | 4 Comments

Atvadas „Meža pīlē”*

 „Kamo” Gadalaiku avēnijā (Avenue des Saisons) ir viens no Briseles japāņu restorāniem, kas atrodams ieteicamo ēstuvju saraksta augšgalā un var lepoties ar vienu Mišelina zvaigzni. Ar maziem, stūrainiem galdiņiem pieblīvētajā, dažu desmitu kvadrātmetru lielajā telpā sestdienas maltīti ietur vismaz ducis pusdienotāju. Ēdienkartē ir mazāk nekā desmit piedāvājumu, un viss tiek gatavots atvērtā virtuvē viesu acu priekšā. Lai arī pirmajā acu mirklī absolūti atturīgā interjera dēļ te nekas neliecina par sevišķumu, ēdiens ir izcils, svaigs un bezgala gards.

Esam ieradušies trijatā, lai atvadītos no mūsu japāņu drauga un kolēģa Jošinori, jeb Joši, kā mēs viņu saucam, kurš drīzumā pamet Briseli, lai atgrieztos darbā laikrakstā Tokijā.

Continue reading

Posted in Uncategorized | 2 Comments

Pauze…

 

Ilgi domāju, kā to nosaukt – Jurģu, dīvānu, rēķinu, ūdens skaitītāju, vadu pauze…Katrā ziņā nebiju domājusi, ka pārcelšanās no vienas dzīves vietas uz citu prasīs tik daudz enerģijas un spēka. Paralēli ikdienas darbiem bloga domas rūpīgi krāju ideju apcirkņos, taču atzīšos, ka ne visas būs līdz papīram nonākušas.

Continue reading

Posted in ES, NATO | Leave a comment