Un Farids iestādīja akmeni…

Ar 26 gadus veco Faridu es satiekos tā, ka daždien cilvēki, kuriem neapjaustā veidā lemts nostāties uz vienas paralēles. Vakarā, kad virs kalniem karājas karstumā piekususi, mazliet apsūbējusi septembra saule, viņš man palīdz veikt rituālu ar dūres lieluma pelnu pelēku akmeni, kuru Afganistānas zemē lūdzis iestādīt tēlnieks Ojārs Feldbergs.

Šo klusējošo, Latvijas brūnās, leknās zemes izauklēto vēstnesi Farids patur saujā, domās, tāpat kā es un Latvijas karavīri, kuri ir ar mums, nodod tam sveicienu un iegulda starp smiltīm un oļiem rūpīgi izrušinātā bedrītē. Farids visu veic ar mieru, rūpību un dziļu cieņu, un manas bažas par to, ka afgāņu kultūrā to nesapratīs un uzskatīs par skaudru apvainojumu, pazūd kā nebijušas. Vēlāk Farids atklāj, ka viņam šķitis īpaši, ka Latvijas akmeni esam noglabājuši armijas bāzē pie kritušo karavīru piemiņas vietas, vienu no puišiem viņš pazinis, kopā strādājis un joprojām atceras brīdi, kad uzzinājis par viņa bojāeju. Farids ir arī tas, kurš man palīdz atrast akmeni vešanai mājās. Tas ir Afganistānas smilšu nogludināts, apaļš, iesarkans olis, kuram, paauklētam saujā, Farids dod līdzi laba vēlējumu Latvijai, mieru un veselību cilvēkiem. Mēs atvadāmies ar plaukstu sirds pusē un viegli paklanot galvu: „Tešekur! Paldies!”.

Farids jau vairākus gadus ir kopā ar norvēģu un latviešu karavīriem, tulko vietējā dari un angļu valodā, un kā daudzi šā aroda pratēji valstī nav mācījies augstās skolās, visu apguvis pats. Dienu dienā viņš strādā bāzē vai dodas līdzi ārpus aizsargmūriem, palīdz sarunāties ar vietējiem, pārvarēt kultūras atšķirības un nogludināt situācijas, kurās bez tulka klātbūtnes viss, iespējams, varētu izvērsties daudz sarežģītāk. Salīdzinājumā ar citiem savas zemes iedzīvotājiem, Farids būtu uzskatāms par veiksminieku. Darbs ar starptautiskajiem karavīriem viņam ienes atzīstamus ienākumus, un tas nabadzības pārņemtajā valstī ir būtiski. Tomēr, Faridam ir sapnis, kurš neatstājas, un kuru viņš izauklējis bailēs, par to, kā būs pēc tam, kad armija no šejienes aizies. Farids skaudri apzinās, ka palīdzēdams ārvalstu karavīriem, viņš pakļauj sevi milzīgam riskam tikt sodītam pēc tam. Talibu un dažādu citu kriminālu grupējumu spējas sadzīt pēdas cilvēkiem, kas bijuši kopā ar starptautiskajiem spēkiem, ir apbrīnojamas, tas pierādījies dzīvē. Tāpēc Faridam ir mērķis kādu dienu braukt prom uz Norvēģiju. Kā un kad, Farids vēl nav sapratis, bet viņš domā, ka cilvēkiem, kam viņš palīdzējis grūtos apstākļos šeit, tagad vajadzētu parūpēties par viņu.

Farids nav vienīgais šāds jauns puisis Afganistānā, kurš strādā un baidās par savu dzīvību. No vietējās vides nākuši, daudzi simti tulku kādu dienu atgriezīsies ciematos pie ģimenēm. Cik droša tobrīd būs Afganistāna, to nevar pateikt neviens. Taču jau tagad zināmi daudzi gadījumi, kad talibi nolaupījuši tulkus, kādu pat kāzu dienā, un regulāri terorizē viņu tuviniekus.

Nav šaubu, ka tulki spēlē ļoti būtisku lomu starptautiskajā misijā Afganistānā. ASV šim nolūkam tērē milzu līdzekļus, uzskatot, ka vietējās valodas pratēji ir arī tilts uz sabiedrību. Ja nav iekarota vietējo sirds, nav uzvarams arī karš. Daudzus tulkus amerikāņi ir atveduši no kontinenta, izsludinot konkursu afgāņu izcelsmes pilsoņiem un dari, paštu pratējiem savā zemē. Bet lauvas tiesu tomēr sameklē uz vietas. Viena tulka ikmēneša ienākumi var sasniegt 900 dolāru (450 latu), kas vietējiem apstākļiem ir milzu nauda, taču liela alga nes līdzi arī neaprakstāmu risku. Tulku uzdevums ir doties līdzi operācijās un daždien arī kaujās, strādāt 7 dienas nedēļā, 12 stundas dienā un būt gatavam izsaukuma jebkurā laikā.

Samilztot tā sauktajai green on blue problēmai valstī, kad afgāņu drošības spēku formās tērpti vīri uzbrūk paši saviem sabiedrotajiem no starptautiskās armijas, arī uzticības līnija  tulkiem kļuvusi trausla. Dažās militārajās bāzēs tulku mītnes vietas pārvietotas aiz vārtiem, tālāk no drošības perimetra.

***

Farida atrasto, Afganistānas saules nokarsēto akmeni svētdien iedēstīja vēsā Latvijas rudens zemē Pedvālē, tēlniekam Ojāram Feldbergam un domu biedriem klāt esot. Divu elementu – divu akmeņu pārceļošana no dažādiem gadsimtiem un kultūras telpām ir notikusi, un tajā visā iekausēts Farida vēlējums par mieru, veselību un dzīvību citiem. Un tas patiesībā ir viss, ko viņš visvairāk varētu vēlēties pats sev, lai tad, kad armija aizies, bailes par dzīvību nekļūtu par viņa paša karu.

Es ceru Faridu kādu dienu satikt sveiku un veselu … Kabulā, Oslo, Pedvālē…

2012.10.23.

Afganistāna, Meimana/Beļģija,Brisele

Advertisements

About Ina Strazdiņa

Journalist
This entry was posted in Uncategorized. Bookmark the permalink.

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s