Trīs miljardi nenotikušai demokrātijai

 

 

Pilnmēness virs Minskas un pilnmēness virs Briseles. Nekavējoši uz notikumiem Baltkrievijā reaģējusi Briselē bāzētā domnīca „Birojs demokrātiskai Baltkrievijai” („Office for a Democratic Belarus”), kas savā interneta mājas lapā jau vakarā ievietojusi ziņas,  fotogrāfijas un videomateriālus par piekauto opozicionāru Vladimiru Ņekļajevu un demonstrācijām Minskas centrā.

Tikai dažas stundas pēc notikumiem Baltkrievijā mani tomēr nez kāpēc nepamet sajūta, ka jau tagad zināms, kā uz notikušo Minskā otrā rītā reaģēs ES institūcijas.

Eiropas Komisija izsūtīs paziņojumu, kurā nosodīs uzbrukumus opozicionāriem, bet vēlēšanu rezultātus nekomentēs, kamēr tie nebūs oficiāli zināmi. Visasāk, iespējams, reaģēs Eiropas Parlamenta prezidents, „Solidaritātes” dalībnieks Jeržijs Buzeks, personisku nosodījumu par notikušo izplatīs daži Eiropas Parlamenta deputāti. Taču Ziemassvētku īsās nedēļas gaisotnē tas paliks ierastās, diplomātiski piesardzīgās pirksta kratīšanas robežās.

Tiesa gan, ES ir apsolījusi, ja vēlēšanas Baltkrievijā notiks demokrātiski, tad valsts jaunajai valdībai piešķirs 3 miljardus eiro lielu aizdevumu ekonomiskās situācijas uzlabošanai. ES kopējo tēriņu kontekstā tas nav daudz, taču arvien lielākās grūtībās slīkstošajai Baltkrievijai nauda lieti noderētu. Taču, vai Oktobra laukuma kontekstā notikušās Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas ES uzskatīs par demokrātiskām?

Līdz šim nevienu Lukašenko laika referendumu un nevienas vēlēšanas Rietumi par tādām nav uzskatījuši.

Pēdējā laikā Brisele bija sākusi atsaldēt attiecību ledu ar Minsku. Vēl šogad ES pārskatīja attiecības ar Baltkrieviju, nolemjot saglabāt „melno sarakstu” ar to amatpersonu vārdiem, kam nedemokrātiskas darbības dēļ ES teritorijā iebraukt būs aizliegts, taču Aleksandram Lukašenko un vēl virknei viņa līdzgaitnieku šie ierobežojumi tika atcelti jau 2008.gadā, kas nozīmē, ka Baltkrievijas līderis var brīvi iebraukt un izbraukt no ES teritorijas. Kurā sarakstā Lukašenko būs tagad?

ES attiecības ar Baltkrieviju veido kopš 1991. gada, kad atzina valsts neatkarību, kopš 1994. gada tās līdz ar Lukašneko nākšanu pie varas ir sliktas ar mazākiem un lielākiem atplūdiem. Sliktas – varas līmenī. Brisele Lukašenko pārmet autoritātismu, demokrātijas un cilvēktiesību pārkāpumus, baltkrievu disidentu vārdi regulāri vīd Eiropas Parlamenta (EP) Saharova balvas (ikgadējs apbalvojums, ko EP pasniedz cīnītājiem par demokrātiju un cilvēktiesībām) kandidātu sarakstā, un 2006. gadā to pasniedza arī Latvijā labi zināmajam Baltkrievijas disidentam Aleksandram Milinkēvičam.

Taču tas nenozīmē, ka būtu pārtrūkušas ES un Baltkrievijas ekonomiskās saiknes. ES joprojām ir otrais lielākais Baltkrievijas tirdzniecības partneris pēc Krievijas par spīti tam, ka ES valstis pirms četriem gadiem vienojušās izslēgt Baltkrieviju no prioritārās tirdzniecības valstu saraksta. Tas joprojām neliedz Eiropai no Baltkrievijas ievērojamā apjomā importēt kurināmo materiālu, lauksaimniecības un mašīnbūves produkciju.

Kamēr Baltkrievijas preces plūst uz Eiropu, nīstā režīma opozicionāri regulāri kursē uz Briseli. Jau minētais A. Milinkēvičs gan pirms, gan pēc Saharova balvas saņemšanas bija biežs viesis ES institūcijās un nevairījās no preses. Arī vairāki citi baltkrievu analītiķi – Aleksandrs Feduta, Dmitrijs Kruks esot Briselē ir norādījuši, ka Baltkrievijai izmisīgi vajag ES atbalstu, īpaši tagad, kad valsts ir ne tikai politiskajā, bet arī ekonomiskajā krīzē. Diemžēl ne Saharova balva, ne Briseles sponsorētās opozicionāru vizītes un konferences to, ka vēlēšanu naktī piekauj Lukašenko režīma opozicionāru, novērst nav spējušas.

Kādu Baltkrieviju ES īsti grib redzēt? Vai tas, ka gadu garumā ne EP deputātu grupa attiecībām ar Baltkrieviju, nedz ES Padomes vīzu sankcijas neko nav spējušas mainīt nozīmē to, ka Baltkrievijas režīms ir pārāk ciets, vai arī, kā saki mani kolēģi, kas ir strādājuši Baltkrievijā, opozīcija ir iegrimusi pašapmierinātībā, vai arī nedz viena, nedz otra puse patiesībā nevēlas krasas izmaiņas?

Tiesa gan Eiropas banku, nekustamo īpašumu un dažādu fondu darījumiem no plānveida uz tirgus ekonomiku pārejoša Baltkrievija būtu pamatīgs ieguvums un, kā saka eksperti, iespējams, tieši no tā Lukašenko sargājas, proti neatdot „sakārtoto valsti rijīgo kapitālistu rokās”.

Brisele, šķiet, var gatavoties nākamajai dzīvei ar Lukašenko.

 

 Brisele, 19. decembris.

 

 

 

 

 

 

Advertisements

About Ina Strazdiņa

Journalist
This entry was posted in Uncategorized. Bookmark the permalink.

2 Responses to Trīs miljardi nenotikušai demokrātijai

  1. RueArchimede says:

    Iespējams, ka šie 3 miljardi ir šo Ziemassvētku viena no pasaules visnetaisnīgākajām dāvanām.

  2. darbvedis says:

    Aleksandrs Miļinkēvičs man stāstīja, ka pavisam nesen Eiropas Tautas partijas līderiem bija stāstījis pa tobrīd gaidāmajām vēlēšanām. Viņš atzina – ja agrāk Eiropas līderi klausījās ar aizrautību, tad tagad šī interese ir mazinājusies! neesot vair Eiropai vairs tāda azarta aizstāvēt Baltkrievijas demokrātiju un tas esot skumīgi!

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s