Aukstais galds ar raķetēm

 

Intriga saglabājas. Līdz vēlai pēcpusdienai joprojām nav zināms, vai Krievijas galva pie preses nāks. Lisabonas NATO samita (19.-20. novembris)  oficiālajā dienas kārtībā šāda punkta nav, un tikai no Krievijas kolēģiem dzirdams, ka prezidents Dimitrijs Medvedevs varētu ierasties septiņos vakarā, tūlīt pēc Baraka Obamas.

Medvedeva lidmašīna Lisabonā ir nolaidusies jau pusdienlaikā. Viņa soļošanu pa sarkano paklāju uz NATO sanāksmes vietu Lisabonas EXPO centrā jau paspējuši translēt visi nacionālie un starptautiskie telekanāli. Vakarpusē līdz angāram, kurā pie gariem galdiem izvietojušies mediji no visas pasaules, atlidojušas pirmās ziņas, ka Krievija un NATO vienojušās sākt vēsturiskās sarunas par pretraķešu aizsardzības sistēmas izveidošanu

Cik vien sevi atceros ziņojam no notikumiem, kuros piedalās Krievijas līderi, allaž ir grūti paredzēt, vai Krievijas galva noslēguma preses konference būs. Tādos brīžos vislabāk ir vērot Austrumu kaimiņvalsts kolēģu rīcību un notvert brīdi, kad viņi bariņā pārvietojas uz tikšanās vietu.

Ar stundas novēlošanos Medvedevs ir klāt. Visu iekavējis Baraks Obama, kurš konferencē pirms Medvedeva uz katru jautājumu atbild gari un pamatīgi un izsauc žurnālistu vārdus no lapiņas, kuru pirms tam rūpīgi salocītu izvelk no krūšu kabatas. Tikai pats pēdējais tiek nama mātes, Portugāles, preses pārstāvim, pārējie visi – amerikāņu žurnālistiem.

Medvedevs ierodas daudz spriganāks, nekā iekšpolitisko cīņu – banku sabrukuma, strīdos tapušās jaunās veselības sistēmas, Meksikas līča krīzes, Afganistānas kara un citu nedienu nomocītais un jūtami gada laikā nosirmojušais Baraks Obama.

Tērpies tumšā uzvalkā, divas galvastiesas īsāks par miesassargiem, skaidrā dikcijā un labi nostādītā balsī Krievijas līderis žurnālistu pilnajā zālē paziņo, ka sarunas ar NATO notikušas draudzīgā un konstruktīvā gaisotnē un, ka panākts daudz.

Medvedevs atšķirībā no sava priekšteča Vladimira Putina un arī B.Obamas, ļauj uzdot jautājumus žurnālistiem, kurus viņš vaigā nepazīst.

Tomēr pēc stundu ilgās Krievijas līdera uzstāšanās, ir skaidrs, ka arī pēc savstarpējām diplomātiskām laipnībām un fakta, ka Krievija atbraukusi uz tikšanos ar NATO, ceļš uz izlīgumu un aukstā kara pilnīgu slēgšanu būs nevis rozēm, bet ērkšķiem kaisīts.

Preses konferences laikā Medvedevs pagūst paslavēt NATO par atvērtību un tad atkal sabārt par divkosību, noskaitīt kā no grāmatas, ka konflikts Gruzijā ir divu jaunu valstu, Abhāzijas un Dienvidosetijas, dzimšanas process un te nu ar NATO nekad nebūs vienprātība, ka Krievija šobrīd par to nedomā, bet principā varētu pievienoties NATO, un, ka Krievija galu galā grib veidot kopīgu pretraķešu sistēmu un nevis divas atsevišķas, kā to iecerējusi NATO, un, ja tā nebūs, Krievija to uztvers kā draudu un būs spiesta bruņoties.

Medvedevs runā arī par ģeogrāfisko sadalījumu, proti, ka  Krievija varētu notriekt tās raķetes, kuras lidotu pāri Krievijai Eiropas virzienā vai pāri tam ģeogrāfiskajam sektoram, pār kuru Krievija uzņemtos atbildību, savukārt NATO tā būtu jārīkojas no savas puses. Laikrakstam „Kommersant” kāda tuvu prezidentam stāvoša amatpersona vēlāk piebildīs, ka šie sektori varētu arī abām pusēm pārklāties un iziet ārpus valstu robežām. Šie D. Medvedeva izteikumi raisīs arī interesi aizsardzības ekspertos, kas secinās, ka Krievija kā uzraudzības reģionu tik pat labi var izvēlēties arī robežai tuvās Baltijas valstis.

Par kopīgu raķešu sistēmu Krievijas prezidents pēdējās dienās ir atgādinājis arī savā gadskārtējā televīzijas uzrunā tautai, brīdinot Rietumus, ka nespēja vienoties pretraķešu aizsardzības jomā varētu novest pie bruņošanās sacensības un jaunu Krievijas ieroču izvietošanas ārvalstīs.

To, ka viss nebūs tik vienkārši, signalizē arī Krievijas avoti NATO.

Īpašais Krievijas sūtnis aliansē Dimitrijs Rogozins, kurš Briseles aprindās iecienīts kā aktīvs arī slepenas un pusslepenas informācijas tvītotājs, paspējis sociālajos mēdijos izpaust, ka ticies ar NATO ģenerālsekretāru Andersu Fogu Rasmusenu un viņi runājuši, ka pretraķešu aizsardzības sistēmas izveidošana ir jāpasteidzina. Vai Korejas pussalas konflikta kontekstā, tas nav paskaidrots. Kā zināms Ziemeļkoreja tūlīt aiz Irānas tiek minēta, kā otrais spēcīgākais kodoldrauds, kādēļ pretraķešu sistēma būtu nepieciešama.

Un pēc pāris dienām atkal tviterī  jau pēc tikšanās ar Eiropas Parlamenta drošības komitejas deputātiem Rogozins draud: „ Ja ASV aizsardzības vārdā pret Irānas kodoldraudiem izvietos kara infrastruktūru pie mūsu Ziemeļu un Ziemeļrietumu robežām, tad …” Šī daudzpunkte nav pabeigta, un tās vietā visticamāk domātas Baltijas valstis.

Ko Rogozins un Maskava domājusi ar „un tad…”?

Šādos brīžos nākas nožēlot, ka “WikiLeaks” nav pamanījies pārtvert Krievijas diplomātu ziņojumus.

Viss interesantākais vēl tikai priekšā.

 

Portugāle, Lisabona, Beļģija, Brisele, (19.- 20. novembris, 30. novembris)

 

 

 

 

Advertisements

About Ina Strazdiņa

Journalist
This entry was posted in NATO. Bookmark the permalink.

3 Responses to Aukstais galds ar raķetēm

  1. vvin says:

    paldies par šo ierakstu, ar interesi izlasīju aculiecinieka iespaidus
    jā, un arī nav tās virspusības, kas plašsaziņas medijos
    bet par nato-krv un rasmusesna-meģv un asv un asanža attiecībām varētu parunāt 🙂

    • Paldies!
      Piekrītu, ka temats ir turpināms! 🙂
      Man ļoti interesē Jūs viedoklis!

      Ina

      • vvin says:

        Citi viedokļi vēl nav ieradušies? Paudīšu savējo 🙂 šajā sakarā- vai Jums nešķiet, ka mūsu nācija drusciņ slimo ar ģeopolitisko aklumu? Nesen ievēroju grāmatveikalā grāmatu ‘Astroloģija savieno punktus’. Man liekas, ka mūsu nācija savieno punktus kā tie astrologi, nevis atbilstoši realitātei, bet atbilstoši nereālajai astroloģijai. Bet daudzi Rietumnieki, kā runā, vispār esot naivuma iemiesojums. Tā ir? Izlasīju bij. aizs. min. Lieģa blogā, ka viņš mēģinājis Varšavā NATO PA laikā runāt ar I.Ivanovu par NATO-Krievijas sadarbību un saņēmis vēsu attieksmi. Arī redzētā Medv. prese konference tomēr liecināja par rezervētu attieksmi pret piedāvāto sadarbību. Krievi tik viegli neparakstīsies un NATO luncināšanās Krievijas priekšā un preses gaviles šajā sakarā man izskatījās visai nožēlojami. Redzēju pa Aldžazīru diskusiju par šo tematu, kur kāds arābu izcelsmes amerikāņu eksperts teica, ka NATO tuvināšanās Krievijai varētu būt saistīta ar pašas NATO vājumu, ko apliecina tās grūtības Afganistānā. Nezinu kā izvērtīsies notikumi un vai NATO ir ilga nākotne (ko šajā sakarā daži sākuši apšaubīt), bet to, ka Krievija joprojām ir mūsu drauds var neredzēt tikai… es nezinu kas 🙂
        Bet ko es vēl gribu noteikti pateikt, ka šādi aculiecinieka vēstījumi, aizkulišu krikumi ir tie punkti uz kuriem vilkt līnijas, lai saprastu Lielo Spēli, labprāt tos lasītu arī turpmāk, vēl jo vairāk tāpēc, ka neregulāri klausos radio, kur Jūs var dzirdēt 🙂

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s